HIP HIP URRĀ!

Mūsu foršajam suņu puisim, 25. martā nosvinēti 6 gadi. Bez dāvanas neizpalika, bet ja tā turpināsies drīz paliks pats bez dāvanas. Šādi "dāvana" izskatījās 5 minūtes pēc saņemšanas.

Un tādu es viņu atradu jau no rīta:

Šeit dūdiņam ir tikai mēnesis un 2 nedēļas : 

Riča jaunais tērps

Sniegs drīz nokusīs pavisam un naksnīgajās pastaigās ejot es atkal pazaudēšu ik pa laikam savu draugu. Un lai tā nenotiktu, un citi arī laicīgi pamanītu manu cukurdūkulīti, tapa atstarojošā kakla siksna.

Izmaksas minimālas, ieguvums maksimāls.

Ciku caku šuju ....

Lellei gan  jaku nešuvu, bet saviem darbarīkiem jaunu mājiņu gan. Ka mamma izteicās, es ar saviem adatu krājumiem varu jau doties uz tirgu, tad nu gribējās viņus sakārtot, tā lai nav arī jātērē laiks, kad vajag ko sameklēt. Diezgan ilgi prātoju kādu man viņu gribās, kā sakārtot, kā sašūt. Tad nu sestdien ķēros klāt. Un septiņreiz mērīdama :) un pa nakti vēlreiz pārdomādama kas un kā - svētdien pabeidzu.

Audumam laikam tikpat gadi cik man- no mammas "pūra lādes" izvilkts.  Iekšā stingrībai ir kartona plāksnes. Viss kopā ir diezgan "svarīgs" bet nu apkārt ikdienā es ar viņu nestaigāšu. 

Marts..

  Brr, jau marta vidus, pavasaris jau klauvē pie durvīm -  bet pēc sniega un ledus daudzuma un temperatūras ārā to pateikt nevar. Tā ka, nekas cits neatliek kā tikai zem segas, tikai zem segas...

Pieķerts sapņojot un skrienot....