Duco cepurīte

Man visu laiku nākas pieķert sevi pie domas, ka es tik adu, bet nekādas atskaites nekur nerādu. Līdz ar to rodas priekšstats, ka vispār neko nedaru. Bet tā nav- ir sapērļotas gan brošas, kuloni, saadīti lakati, bet taču gribās viņus visus arī cienīgi iemūžināt. Tad nu kamēr saņemšos šādam lieldarbam, kā bildēšana, atskaitos ar divām cepurītēm.
Kad parādījās apraksts mazuļa cepurei, jau nodomāju, ka dikti gribās tādu uzadīt, bet tā īsti nav kam, un atlika tikai padomāt, kā man ir arī iemesls- mazais Duco , kurš dzīvo Rotterdamā.  Tad nu sestdien vakarā iesāku vienu izmēģināšanai, ar mazāko izmēru:

Un kad jau visi knifi bija skaidri, tad uz karstām pēdām un lielāka tapa arī cepurīte priekš Duco: 

Manam modelim- Emīlam gan tā cepure ir bišķiņ par lielu. Izmantoju  zeķu dziju un kidmohēru. Šādu cepurīti var nebaidīties arī ielikt veļasmašīnā izmazgāt, bet toties viņa ir silta un mīksta.